Eiroreģionam “Ezeru zeme” ir labas un stabilas nākotnes perspektīves. Viss iecerētais un paveiktais domāts savstarpējai sapratnei, draudzīgām kaimiņattiecībām un triju valstu – Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas- iedzīvotāju labklājībai.
Latvijas – Lietuvas – Baltkrievijas Pārrobežu sadarbības programmas projekta „TREŠAIS SOLIS” (LLB-1-083) īstenošanas laikā (2013. gada 1. marts – 2014. gada 31. augusts) Eiroreģionam “Ezeru zeme” izstrādāta Stratēģija 2014.–2020. gadam un organizēti trīs lieli pasākumi – investīciju forums Glubokoje (Baltkrievija), vides forums Švenčionys (Lietuva), dziesmu svētki “GOSTI” Rēzeknē, kuros piedalījās gandrīz 600 dalībnieku no Latvijas, Baltkrievijas un Lietuvas. Pieciem Eiroreģiona Direktorāta dalībniekiem bija iespēja pārstāvēt Eiroreģionu OPENDAYS, Briselē. Savukārt 28 Eiroreģiona “Ezeru zeme” biedru darbinieki varēja apgūt jaunas zināšanas un pieredzi, stažējoties četras dienas divās valstīs.
Lai stiprinātu Eiroreģiona „Ezeru zeme” pārrobežu sadarbība struktūras administratīvo kapacitāti, nodrošinātu sadarbību un kopīgu stratēģisko plānošanu Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pierobežas reģionos Eiroreģiona teritorijā, katrā valstī notika 3 interaktīvi semināri, tapa galvenie stratēģiskie mērķi un uzdevumi . Stratēģijas izstrādes vadītājs Neils Balgalis atzinis, ka visas tikšanās bāzējās uz spraigu grupu darbu, “prāta vētru”, domu kaleidoskopu jaunu ideju radīšanai. Kultūras, vides, tūrisma, biznesa un sociālās sfēras dalībvalstu pašpārvalžu pārstāvji, kuri atbildīgi par attīstības plānošanu, sarunās un diskusijās apzināja risinājumus un radīja nākotnes vīziju, attīstības svarīgākos virzienus, kas integrēti tapušajā stratēģijā.
Galvenās atziņas:
- Kopīgas robežas, daba, vēsture un cilvēki ir vienojošie aspekti, lai ar pārrobežu sadarbības pieeju risinātu attālāko reģionu sociāli – ekonomiskās problēmas;
- Vislielāko rezultātu gūs projekti, kuros piedalās maksimāli daudz partneru no visām 3 sadarbības valstīm, kad tiek pārstāvētas Eiroreģiona intereses plašā mērogā pašvaldību pieredzes apmaiņā, uzņēmējdarbības veicināšanā, infrastruktūras sakārtošanā, ekonomiskajā un tūrisma attīstībā, pārrobežu kultūras veicināšanā;
- Vienlaikus Eiroreģions „Ezeru zeme” ir paraugs, kā saglabāt un aizsargāt dabas vērtības.
Projekts “Trešais solis” ir sagatavojis pamatu turpmākajam darbam, 35 miljonu EUR vērtas idejas, projektu koncepcijas.
Nodibināti kontakti, izveidota komanda, kas līdz 2020.gadam īstenos svarīgus projektus Eiroreģiona teritorijā.
Prezentācija par Eiroreģiona “Ezeru Zeme” stratēģiju 2020.gadam
Eiroreģiona “Ezeru Zeme” stratēģija 2020.gadam
Eiroreģiona “Ezeru Zeme” stratēģijas 2020.gadam kopsavilkums
42 Komentāri
Vairāk uzmanības pievērst IT lietām, citādi viss O.K.
Vīzijas aprakstā par zaļāko, tīrāko un ezeriem bagātāko eiroreģionu jāpievieno par aizsardzību un saglabāšanu. „Vienlaikus mēs esam paraugs, kā saglabāt un aizsargāt dabas vērtības.”
Papildināt „nākotnes projektu” aprakstu ar zinātniski pētnieciskajiem, IKT projektiem, piemēram, par jaunu kultūru audzēšanu konkrētā ūdenstilpē, teritorijā.
Vīzijas rindkopa „Visātrāk mācīties gribošais un varošais” iekļaut teicienu „Mūžu dzīvo, mūžu mācies!”
Festivālu projektu precizēt par Cool(zibens)Tour
Eiroreģiona partneru lomas: Kupišķis – ekoloģiskās domāšanas pašvaldība, draudzīga biznesam, apkārtējai videi un iedzīvotājiem.
Vīzijas rindkopa „Zaļākais, veselīgākais, tīrākais, ezeriem bagātākais eiroreģions” jāsakārto, atdalot dabas vērtības un mazdārziņu kultūru.
Zaļā eiroreģiona ideja labi saskan ar energoefektivitātes ieviešanas projektiem. Viens no projektiem varētu būt energoefektīvu risinājumu darbā, mājās, pašvaldībā ieviešana vairākās vietās – veidojas energoefektīvo risinājumu eiroreģiona karte (kā zaļo punktu karte) – zaļās pārvaldības apmācību karte, pieredzes braucienu karte.
Daugavpils pilsētas galvenie projekti 2020.gadam, kuru ieviešana varētu notikt līdzdarbojoties eiroreģionā:
• Daugavpils pilsētas Centrālā parka infrastruktūras pilnveidošana (brīvdabas estrādes izbūve, žoga rekonstrukcija u.c.).
• Bibliotēku filiāļu vides pieejamības uzlabošana (5 ēkās veikt pandusa izbūvi vai citu iekārtu ierīkošanu).
• Lielā Stropu ezera labiekārtošana un aktīvas atpūtas zonas izveide (promenāde izveide gar Lielā Stropu ezera krastu I kārta, apgaismojums, džungļu takas izveide, labiekārtot pludmali, nodrošināt vides pieejamību, nūjošanas/ slēpošanas iespējas, tādējādi nodrošināt uzņēmējdarbības atbalstu).
• Stadiona „Celtnieks” peldbaseina remonts.
Izdevīgi ir būt kopā, lai piesaistītu projektam finansējumu. Atbilstoši savām iespējām katrs partneris var būt ieguvējs. Kādam vienmēr ir izdevīgāk, citam – mazāk izdevīgi, atkarībā no vairākiem faktoriem (pašvaldības lieluma, tehnisko projektu gatavības, utt.).
Kopā vienā projektā mēs varam viens otru papildināt – ar otra zināšanām, pieredzi, un tad mēs kļūstam stiprāki.
Vajadzīgs tāds kā energoefektīvo risinājumu un tehnoloģiju (know-how) zinātājs – cilvēki, kas zina, pazīst, lieto vietējo videi draudzīgo produktu un vietējo risinājumu
Vīzijā iekļaut, ka eiroreģions ir ātri pieejams (jo šeit attīstās lidostas – Rēzeknē komercpārvadājumiem, Daugavpilī lielāka).
Eiroreģionam raksturīgais energoefektivitātes projekts ir tāds, kas rāda, demonstrē, māca par energoefektivitāti sabiedrību, palīdz izplatīt un nostiprināt energoefektivitātes idejas.
Uz katra eiroreģiona projekta pieteikuma likt burtu R (patent reserved). Un pēc tam gūt labumu no šī R lietošanas. Līdzīgi kā Krāslavas pašvaldība patentēja siltināšanas metodi ar kaņepēm Krāslavā PEA projektā.
Novopolockas loma eiroreģionā irInformāciju tehnoloģiju, videi draudzīgu tehnoloģiju apmācību, visu jauno tehnoloģiju centrs (jo ir pierādījusi sevi),
kultūrizglītība (hali-halo festivāls).
Izglītības centrs „No autiņiem līdz vecumam” (vajag vairāk agrā vecuma apmācību).
Kupiškis loma eiroreģionā ir ūdenssports un tūrisma pakalpojumi veciem cilvēkiem.
Švenčionys loma eiroreģionā ir veselīgs dzīvesveids, dabiski parki, ārstnieciskie augi.
Visaginas loma eiroreģionā ir enerģētiķi, profesionālā pārkvalifikācija.
Verhņedvisnkas loma eiroreģionā ir ekoloģiskā atveseļošanās, minerālūdens, zirgi, aitas (ciltsdarbs).
Eiroreģiona stratēģija kā „akupunktūra”, lai iedarbotos uz „īstajiem” punktiem, jo eiroreģiona administrācija nav ne valsts, ne pašvaldība un neatbild par konkrētām funkcijām.
Utena eiroreģiona tirgus projektā lieliski iederas. Utenā ir kādi 4-5 lietoto mašīnu tirgi un pastāvīgais pilsētas tirgus. Utena jau ir kļuvusi zināma kā lietoto mašīnu tirgus.
Jāstrādā pie tirgus reklāmas! Cik ir bijuši tirgi, neviena no reklāmām, kaut vai tā būtu TV vai radio, neuzrunā mani.
Ludzā ir ikmēneša tirgi. Būtu nepieciešams stimulēt kooperatīvu veidošanos, kas pēc tirgiem savāktu, iepirktu, kaut arī lētāk, amatnieku un ražotāju izstrādājumus un meklētu veidus kā realizēt. Tas varētu risināt arī transporta jautājumu.
Ir jāizveido tirgus sistēma – lielāks viens gada tirgus pasākums, daži ar tradicionālajiem svētkiem saistīti tirdziņi (Lieldienu, Jāņu, Ziemassvētku, Miķeļdienas) un ikmēnešu vai arī iknedēļu tirdziņi. Tikai tad var runāt par tirgus tradīcijām. Tad var sagaidīt amatnieku un tirgotāju skaita pieaugumu, tirgotāju savstarpējo kooperāciju.
Balvi atbalstītu eiroreģiona Tirgus projektu. Balvos mums ir tirgus reizi mēnesī. Vajag biežāk.Tādiem lauku produktiem, kas ir tirgū, ir jābūt pieejamiem arī ikdienā.
Polocka atbalstītu eiroreģiona Tirgus projektu. Polocka ir visu tirgu tirgus! Tirgū ir jābūt arī izklaides elementiem, kultūras programmai.
Pārrobežu tirgus projekts ir vajadzīgs. Tirgus laukumi var tikt ierīkoti arī stāvlaukumos, pilsētas parkos, laukumos un citās sabiedriskās vietās. Katra pašvaldība šajā projektā var sakārtot savās pilsētās tirgus laukumu, organizēt pasākumus.
Kārsavas pašvaldība atbalstītu eiroreģiona Tirgus projektu. Pašvaldība meklē, kā attīstīt tirgu, meklē citas formas. Varbūt tas ir „blusu” tirgus, lietoto apģērbu un citu produktu tirgus – domājam par mūsu tirgus specializēšanos, nišu.
Mums ir nepieciešams uzlabot tirgus infrastruktūru, tirgus organizēšanu (Viļāni, LV). Tirgus uzlabo komunikāciju, kontaktus, raisa veselīgu konkurenci starp amatniekiem, zemniekiem, utt.
Turpinot iepriekšējos eiroreģiona projektos (curedbyanimals), varētu veidot projektu kopā ar dzīvnieku patversmju, vetārstu, pašvaldības policijas, suņu klubu un suņu īpašnieku aktīvistiem un brīvprātīgā darba jauniešiem, lai izglītotu sabiedrību par atbildību pret dzīvniekiem.
Mums ir jāmācās mācīties, jo ir ļoti liels informācijas daudzums, un svarīgi zināt, ko no tā lietderīgu atlasīt. Jāizvēlas labākā metode, ātrākais veids. Eiroreģiona projektos jābūt aktivitātēm, kas partneru pašvaldību cilvēkiem ļautu apgūt jaunas iemaņas.
Stratēģijā varētu būt tādi izglītības projekti, kas uzlabos apmācību telpas, semināru telpu aprīkojumu un veidos sadarbību apmācību jomā, pieredzes apmaiņu par apmācību materiāliem, veidiem, partneru datubāzi. Stratēģija varētu runāt arī par jauku vietu (telpu, objektu) radīšanu, kur apmācību process var notikt jaukā nepiespiestā, neformālā vidē, kas varētu ļaut iemācīties pilnīgi jaunas lietas, pielietot jaunas metodes un mācību materiālus.
Lai arī eiroreģionā ir pašvaldības, mums jādomā kā biznesa cilvēkiem! Ne tikai jāplāno projekti par jaunas infrastruktūras izveidi, bet arī par to, kā veidojas jaunas pelnošas idejas eiroreģionā.
Eiroreģiona projekti izglītības jomā nav tikai projekti, kuros piedalās izglītības iestādes, bet arī projekti, kas „iemāca” kaut ko jaunu – attiecas mūžizglītību, tālmācību u.c., kas padara mūs gudrākus, kvalificētus, prasmīgākus, vairāk piemērotus dzīvei un iešanai līdzi laikam.
Šajā projektu kategorijā skolas ir tikai vienas no projekta partneriem. Patiesībā katrā projektā vajadzētu būt obligātam principam – vismaz vienam partnerim jābūt izglītības iestādei, lai skolas pašas varētu iemācīties ko jaunu.
Stratēģijā nepieciešams iestrādāt principu, ka katrā projektā vismaz viens partneris izglītības iestāde. Skolām un skolotājiem arī ir jāmācās, lai sekotu līdzi jaunām lietām.
Ir vajadzīgs pētījums, kādi produkti ir pieejami, vai ir kādi specifiski interesanti produkti, kas varētu kļūt par reģionāliem produktiem.
Eiroreģiona teritorija nav viendabīga. Ir dažas pašvaldības, kas neiestājās eiroreģionā, kad to dibināja. Pašvaldības, kas nav eiroreģiona sastāvā (Rokiški, Vārkava…), tāpat ir labuma guvēji no eiroreģiona pašvaldību realizētajiem projektiem.
Vīzijā parādīt, ka eiroreģiona teritorija ir viendabīga, t.i. visas pašvaldības ir biedri.
Stratēģijā pievienot eiroreģiona mārketinga rīcības. Piemēram, T krekli ar vārdu, uzvārdu, vietu, no kuras pašvaldības, projekta partnera Nr uz vēdera un eiroreģiona karte, kur izcelta sava pašvaldība – uz muguras.
Stratēģijā jābūt augstiem, tomēr reāliem mērķiem. Ja iepriekšējā periodā 10 milj. EUR ar projektiem ir piesaistīts, tad uz 20 milj. jāmērķē nākamā periodā, t.i. neskaitot starppašvaldību pārrobežu sadarbības projektus;Summas pamatojums – varam plānot tik, cik varam apgūt.
Attīstīt auto infrastruktūru – stāvlaukumus, apstāšanās vietas, degvielas uzpildes stacijas, ātrās elektrouzlādes stacijas, velosipēdu, autonoma, viesnīcas, zīmes, norādes un baneri, kuros var nomainīt informāciju (tabloīdi).
Popularizēt caur tūrisma aplikāciju Ezeru zemes produktus – lauksaimniecības ražojumi, ēdiens, eko produkti, atpūtas vietas, reitterapija, u.c.
Eiroreģionam jātiecas uz informatīvās vides sakārtošanu transportā, tūrismā, sabiedriskajos pārvadājumos. Jābūt labai informētībai (informirovannostj) – informācijas norādes un zīmes, elektroniskie tablo, navigācijas pakalpojumi, kartes un aplikācijas mobilajos tālruņos, lai plānotu maršrutu, kā ātrāk (pa īsāko ceļu aizbraukt), kā lētāk (salīdzināšanas iespējas – laiks, nauda) nokļūt savā galamērķi, t.sk. uzzināt, kā nebraukt, bet saņemt citā veidā (e-pakalpojumi). Ir informācijas pieejamība par pakalpojumiem trijās valodās visā eiroreģionā un iespējas plānot savu maršrutu elektroniski.
Uzlabot robežkontroles punktu infrastruktūru, samazināt gaidīšanas un dokumentu kārtošanas laiku uz robežas.
Sabiedrības izglītošana par aktīva dzīvesveida vērtību, par nepieciešamību pārvietoties kājām, ar velosipēdu.
Stratēģijas nosaukumā jāiekļauj „3rd solis”.
Jāturpina eiroreģiona transporta projekti. Ceļu tīkla sakārtošanas projekts katrā pašvaldībā, tūrisma un ūdeņu pieejamības uzlabošanai – pievadceļi, gājēju maršruti, veloceļi, stāvvietas.